IX. Metode: dienasgrāmatu studijas
Kas tās ir?
Dienasgrāmatu studijās pētnieki sagatavo un lietotājam nodod dažāda formāta informācijas fiksēšanas līdzekļus, lūdzot (vienas līdz vairāku nedēļu laikā) lietotājam atzīmēt informāciju par produktu vai pakalpojumu lietošanas pieredzi, emocijām vai mijiedarbībām iepriekš definētā veidā. Lietotājam izsniedzamie materiāli var būt dažādas sagatavotas darba lapas, fotokameras, diktofoni, piezīmju klades un norādes. Bieži dienasgrāmatas studijas var tikt veiktas arī tiešsaistē. Piemēram, lietotāju var rosināt nofotografēt kādu noteikta produkta lietošanas brīdi, augšupielādēt attēlus noteiktā interneta vietnē un īsi aprakstīt situāciju vai lietošanas specifiku.
Dienasgrāmatu studiju mērķis ir ievākt objektīvu, paša lietotāja fiksētu informāciju, ko neietekmē pētnieka pieņēmumi vai aizspriedumi. Tas palīdzēs paplašināt komandas izpratni par lietotāja pieredzi. Tās var tikt realizētas divos veidos: 1) lūdzot lietotājam uzskaitīt tikai noteiktu darbību biežumu un ilgumu; 2) lūdzot fiksēt plašāku un daudzveidīgāku informāciju par noteiktu pieredzi.
Kas man jādara?
Dienasgrāmatu studijas norit trīs posmos:
1. Dienasgrāmatas materiāla izstrāde,
2. informācijas ievākšana,
3.
atgriezeniskās saites gūšana, komunikācija ar lietotāju un ievākto datu analīze.
Vispirms dizaina komandai ir jāvienojas, kāds ir izpētes mērķis un uz kādiem jautājumiem ir jāatbild. Kad jautājumi ir skaidri, komandai ir jādefinē, kāda būs mērķa grupa, kas tiks uzrunāta dienasgrāmatu studijām. Atkarībā no tā, kāds ir izpētes mērķis, definētie jautājumi, kā arī ņemot vērā mērķa grupas specifiku, komandai jāvienojas par piemērotāko materiālu veidu dienasgrāmatu studiju veikšanai un jāuzraksta detalizēta instrukcija, kā lietotājam šos materiālus jālieto.
Veidojot dienasgrāmatu studiju materiālus, ir svarīgi saprast mērķa grupas iespējas, intereses un vajadzības. Piemēram, materiāli, kurus pildīs, un informācija, ko vāks pirmklasnieks, noteikti būs atšķirīgi no materiāliem, ar kuriem ērti un interesanti būtu strādāt senioram vai jaunajai māmiņai. Būtiski, lai definētie uzdevumi ir skaidri un saprotami, kā arī pētījuma dalībnieki ir informēti par pētījuma mērķiem (arī par to, kur un kādā veidā informācija tiks izmantota).
Kad noskaidrots, kurš būs dienasgrāmatu studiju veicējs (un kādus datus ir svarīgi ievākt), ir jāsagatavo pati dienasgrāmata. Piemēram, tas var būt darba lapu komplekts, kur lietotājs fiksē kāda pakalpojuma lietošanas biežumu vai ilgumu un atbild uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem. Tā kā lietotājs ir izrādījis gatavību veltīt laiku izpētei, dienasgrāmatas būtu jāveido pēc iespējas personīgākas un interesantākas. Pirms dienasgrāmatas nodošanas lietotājam to ieteicams testēt ar citiem kolēģiem, noskaidrojot, vai pētījuma dalībniekam būs skaidrs, kas tam ir jādara, un pārliecinoties, ka tiks ievākta vajadzīgā informācija.
Ar katru izpētes dalībnieku vēlams organizēt klātienes tikšanos, lai informētu viņu par pētījuma mērķiem un dienasgrāmatas saturu. Var rosināt pētījuma dalībnieku fiksēt informāciju digitāli, lietojot tiešsaistes rīkus („Miro”, „Milanote” u. c.) vai īpaši dienasgrāmatu studijām paredzētas programmas („Indeemo”, „Experience Fellow” u. c.). Specializētās lietotnes lielākoties orientējas uz mobilo „etnogrāfiju” – dienasgrāmatu studijām, ko veic ar viedtālruni. Dienasgrāmatu studiju digitalizēšana pētījuma veicējam ļaus sekot līdzi informācijas ievākšanai un sniegt papildu norādes lietotājam, ja kaut kas netiek veikts atbilstīgi iecerētajam.
Kad informācija ievākta, nepieciešams organizēt reflektējošu interviju ar pētījuma dalībnieku. Tā informācijas apkopošanas laikā palīdzēs atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, kā arī gūt papildu informāciju.
Kāds būs rezultāts?
Atkarībā no izmantotā dienasgrāmatu studiju veida ievāktā informācija var būt strukturēta teksta veidā, foto vai video arhīva vai audioierakstu veidā. Tā var būt arī vizualizēta – lietotāju pieredzes kartes, laika līniju vai lietotāju profilu veidā.
Nākamā sadaļa: