VIII. Metode: izaicinājuma formulēšana
Kas tā ir?
Kad izpētes dati ir strukturēti, laiks formulēt dizaina izaicinājumu, ar ko būs jāstrādā turpmākajā dizaina procesā. Izaicinājuma definēšana palīdz dizaina komandai fokusēties uz svarīgākajām lietotāja problēmām, ko ir nepieciešams risināt, un saglabāt šo fokusu ideju ģenerēšanas un prototipu izstrādes laikā. Bez izaicinājuma formulēšanas ideju ģenerēšana būs haotiska un neproduktīva.
Izaicinājumam ir jābūt orientētam uz rīcību, un tā uzmanības centrā primāri vienmēr ir lietotāju vajadzības, kas pamatotas ar izpētē gūto informāciju. Tas, ka dizaina procesā izaicinājums tiek formulēts, ņemot vērā lietotāju izpēti, kā arī fokusējoties uz lietotāja vajadzībām, dizaina domāšanas pieeju padara atšķirīgu no citām metodēm (definējot problēmu, iespējams lielāks „uzsvars” uz organizācijas, nevis lietotāja interesēm, kā arī uz iepriekš definētām tehniskām iespējām, nevis izpētē gūtiem secinājumiem par klienta pieredzi).
Kas man ir jādara?
Tāpat kā vairums citu ar dizaina domāšanu saistītu procesu, arī izaicinājuma formulēšana notiek, komandai strādājot kopā. Primāri komandai ir jāvienojas par mērķa grupu, kuras problēmas tiks definētas. Šim lieti noderēs jau iepriekš sagatavoti lietotāju profili, kas ir balstīti izpētē un reprezentē noteiktas mērķauditorijas pieredzi un vajadzības.
Pēc lietotāju grupas formulēšanas komandai ir jāvienojas par tās svarīgākajām vajadzībām, ko nepieciešams īstenot, pamatojot savus secinājumus ar izpētes datiem. Vajadzību formulēšanu ir ieteicams veikt, izmantojot darbības formu.
Formulētās vajadzības tiek papildinātas ar konteksta informāciju, kas iegūta izpētē. Ja šī informācija nav pietiekama, komanda turpina izpēti, līdz nepieciešamie dati ir iegūti. Šādi var izskatīties strukturēts izaicinājums:
Lai formulētu dizaina izaicinājumu, šī informācija tiek apkopota vienā teikumā: „Lietotājam .. (apraksts) ir nepieciešams .. (darbība), jo .. (konteksts).” Formulētais izaicinājums šajā gadījumā būtu: „Senioram, kurš dzīvo pilsētā, vajadzētu piedāvāt iespēju apmeklēt kopīgas aktivitātes un pasākumus, kuros viņš varētu būt fiziski aktīvs un nodarboties ar sev tuviem vaļaspriekiem, kā arī apgūt jaunus.”
Pakāpeniski pārejot ideju ģenerēšanas posmā, līdztekus izaicinājumam stāstījuma izteiksmē to ir nepieciešams papildināt ar vairākiem (5–10) „Kā mēs varētu…?” jautājumiem. Tas palīdzēs lielākos izaicinājumos fokusēties uz konkrētām problēmzonām.
Ir svarīgi, lai „Kā mēs varētu…?” jautājumi vienlaikus būtu gan pietiekami ietilpīgi (atbildot uz tiem, jārod vairāki risinājumi), gan arī pietiekami fokusēti, lai, ģenerējot idejas, komandai būtu skaidrs, ar ko sākt, un būtu iespējams piedāvāt gana konkrētus risinājumus. Piemēram, tik plaši jautājumi kā „Kā mēs varētu uzlabot visu pilsētas iedzīvotāju labbūtību?” noteikti nedos nepieciešamo rezultātu.
Kāds būs rezultāts?
Dizaina izaicinājums ir ļoti nozīmīgs turpmākajā dizaina procesā. Tam ir jābūt orientētam uz lietotāju. Tam vienlaicīgi ir jābūt gan pietiekami plašam, lai būtu iespējams rast vairākus risinājumus, gan relatīvi fokusētam, lai idejas nebūtu pārlieku vispārīgas. Dizaina izaicinājums būs ideju ģenerēšanas sesiju izejas punkts.
Nākamā sadaļa: