III. Metode: „prāta vētra” un tās variācijas
Kas tā ir?
„Prāta vētra” („Brainstorm”) un šīs metodes variācijas – „Braindumping”, „Brainwriting”, „Brainwalking” – ir iecienītākie paņēmieni, kas tiek lietoti ideju ģenerēšanā. Visu šo metožu mērķis ir radīt pēc iespējas vairāk ideju, ieklausoties grupas biedros un iedvesmojoties no kolēģu piedāvātā.
Klasiskā „prāta vētra” koncentrējas uz verbālu, kolektīvu domapmaiņu, paredzot, ka katrs grupas dalībnieks ir aicināts piedalīties diskusijā un piedāvāt idejas. Taču, lai cik meistarīgi tiktu vadīta „prāta vētras” sesija, ekstravertie grupas biedri ir aktīvāki par introvertajiem vai mazāk pieredzējušiem kolēģiem. Metodes variācijām – „Braindumping” (individuāla sesija), „Brainwriting” (individuālā un grupas sesija), „Brainwalking” (individuālā un grupas sesija) – piemīt lielāka elastība grupas un individuālā darba kombinēšanā, sniedzot visiem iesaistītajiem iespēju pilnvērtīgi paust viedokli. Šie paņēmieni bieži tiek kombinēti — izvēlēta kāda no „prāta vētras” variācijām un noslēgumā papildināta ar ierasto „prāta vētras” ideju ģenerēšanas sesiju.
Kas man ir jādara?
Lai kura no „prāta vētras” variācijām tiktu lietota, ir jāievēro vairāki priekšnosacījumi, lai tās īstenošana būtu veiksmīga. Pirmkārt, ideju ģenerēšanas sesijām ir jābūt vadītām. Šis pienākums var tikt uzticēts gan neitrālam moderatoram, kurš neiesaistās ideju izstrādē, gan arī kādam no kolēģiem, kurš iesaistās ideju radīšanas sesijā un vienlaikus uzņemas līdera lomu. Ir svarīgi savlaicīgi ierobežot ieplānoto aktivitāšu garumu un rūpīgi sekot iecerētajam plānam. Ideju ģenerēšanas sesijām ir jābūt īsām un dinamiskām (10–30 min). Efektīvāk būs kombinēt vairākas īsas sesijas, izmantojot dažādas metodes vai ģenerējot idejas dažādiem izaicinājuma aspektiem, nekā realizēt vienu laikietilpīgu aktivitāti. Lai darbs būtu efektīvs, vienā darba grupā jāstrādā 4–7 cilvēkiem. Ja darba grupa ir lielāka, to jāsadala vairākās komandās.
Attēls: Amelie Mourichon (Unsplash)
„Prāta vētra” sākas ar darba grupas informēšanu par sesijas mērķiem. Tiek prezentēts dizaina izaicinājums un ar to saistītie „Kā mēs varētu…?” jautājumi, kas definēti datu apkopošanas un problēmas definēšanas posmā. Ja tas nav izdarīts, izaicinājums tiek definēts, sākot ideju izstrādi. Ja nepieciešams, piemēram, ja „idejošanai” ir pievienojies kolēģis, kurš nav darbojies izpētē, ir vērts iepazīstināt klātesošos ar kopsavilkumu par izpētes rezultātiem. Ir jābūt pieejamiem izpētē tapušajiem apkopojumiem un vizualizācijām (lietotāja profiliem, pieredzes kartēm u. c.). Vienai sesijai ir jābūt veltītai vienam izaicinājumam vai kādam tā aspektam.
„Prāta vētras” dalībniekiem ir jājūtas brīvi un komfortabli – tas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai ideju ģenerēšana būtu produktīva. Ideju ģenerēšanas sesijai ir jābūt demokrātiskai un iekļaujošai. Šajā ideju izstrādes posmā dalībnieki nedrīkst kritizēt savas vai citu idejas. Sesijas mērķis ir radīt daudz dažādu, tostarp neordināru, ideju, atstājot to izvērtēšanu nākamajam solim. Dalībnieku uzdevums ir koncentrēties uz kvantitāti, nevis kvalitāti, nebaidoties piedāvāt arī idejas, kas citos apstākļos, iespējams, nešķistu racionāli pamatotas. Lai atraisītu dalībniekus, pirms „prāta vētras” ir ieteicams organizēt nelielu iesildošo aktivitāti.
Viens no „prāta vētras” spēcīgākajiem aspektiem ir iespēja iedvesmoties vienam no otra, tādējādi dalībnieki ir jāaicina papildināt kolēģu piedāvātās idejas, ievērojot noteikumu, ka vienlaicīgi drīkst runāt tikai viens cilvēks. Pilnīgi visas idejas, ko izvirza dalībnieki, ir jāpieraksta. Individuālās „prāta vētras” variācijās šo pierakstu veiks katrs dalībnieks patstāvīgi, savukārt grupas sesijās šis pienākums tiek uzticēts grupas līderim.
„Prāta vētras” variācija „Braindumping”
Atšķirībā no klasiskās „prāta vētras”, kurā liela nozīme ir verbālai grupas diskusijai, „Braindumping” ir metode, kas koncentrējas uz katra dalībnieka individuālo darbu, sniedzot iespēju paust viedokli arī klusākajiem un introvertākajiem komandas locekļiem.
„Braindumping” sesija sākas ar dalībnieku informēšanu par dizaina izaicinājumu vai kādu tā aspektu. Kad tas izdarīts, sesijas vadītājs rosina katru grupas dalībnieku individuāli uzrakstīt visas iespējamās idejas problēmas atrisināšanai. Visērtāk tās ir pierakstīt uz līmlapiņām – viena ideja uz vienas līmlapiņas. Individuālā darba sesija notiek, dalībniekiem nesarunājoties vienam ar otru un koncentrējoties uz kvantitāti. Ieteicamais ilgums ir no 5 līdz 10 min.
Kad laiks ir beidzies, katrs grupas dalībnieks īsi pastāsta pārējai komandai par savām idejām. Prezentāciju laikā komandām ir jāatturas no lielām diskusijām vai jebkāda veida kritikas, paturot prātā, ka svarīgs sesijas mērķis ir iedvesmot vienam otru, lai turpmākajā ideju ģenerēšanas gaitā jau izteiktās idejas papildinātu ar jaunām, saistītām, vai tās uzlabotu. Kad idejas ir prezentētas, komanda vai nu veic ideju izvērtēšanu, lietojot vienu vai vairākas validācijas metodes, vai pāriet pie nākamās ideju ģenerēšanas sesijas (piemēram, lietojot klasisko „prāta vētras” metodi vai kādu no metodēm, kas palīdz attīstīt un padziļināt jau tapušo ideju klāstu).
„Prāta vētras” variācija „Brainwriting”
Metodes versija, kas produktīvāk apvieno individuālo ideju ģenerēšanu ar grupas darbu. Sesijas laikā dalībnieki savas idejas pieraksta uz kartītēm vai nelielām lapām un padod tālāk nākamajam grupas dalībniekam. Tas sniedz iespēju visiem pilnvērtīgi izteikties, vienlaicīgi iedvesmojoties citam no cita idejām. Salīdzinājumā ar klasisko „prāta vētras” sesiju „Brainwriting” ir daudz efektīvāka metodes versija laika patēriņa dēļ, jo vienlaicīgi var strādāt visi grupas dalībnieki.
Sākot „Brainwriting” darba sesiju, procesa vadītājs paskaidro grupai, kādi ir tās mērķi, un informē par dizaina izaicinājumu. Vienā „prāta vētras” sesijā tiek apskatīts viens izaicinājums vai kāds tā aspekts, koncentrēšanās uz vairākiem jautājumiem nebūs efektīva. Ideju ģenerēšanas sesijas dalībnieki sāk ideju izstrādi — nesarunājoties pieraksta savas idejas uz ideju kartītēm vai nelielām lapām. Pēc 3–5 minūtēm šīs kartītes tiek padotas nākamajam dalībniekam, kurš papildina kartīti ar savām idejām. Ideju padošana pa apli turpinās 3–10 reizes. Kad idejas uzrakstītas, dalībnieks, pie kura nonākusi lapiņa, prezentē gan savas, gan kolēģu idejas, kas lasāmas uz konkrētās kartītes. Grupas līderis pieraksta visas idejas uz baltās tāfeles vai lielas papīra lapas.
Aktivitāte var tikt atkārtota vairākas reizes, piemēram, ja darba sesijā jāizskata vairāki izaicinājumi vai tiek skatīta kāda liela mēroga problēma, kas problēmas definēšanas fāzē jau sadalīta vairākos apakšvirzienos. Pēc „Brainwriting” sesijas komanda vai nu pāriet pie ideju izvērtēšanas, vai turpina izstrādāt idejas, lietojot kādu citu metodi.
„Prāta vētras” variācija „Brainwalking”
„Brainwalking” sesija līdzinās „Brainwriting”, vienīgi tā vietā, lai padotu pa riņķi kartītes, dalībnieks pats pārvietojas telpā. Tas dalībniekiem palīdz saglabāt modrību un būt radošiem.
Arī „Brainwalking” sākas ar izaicinājuma prezentēšanu un iepazīstināšanu ar sesijas mērķi. Dalībnieki sāk ideju ģenerēšanu, pierakstot tās uz nelielām lapiņām vai ideju kartītēm. Darbs notiek darba grupai nesarunājoties un ilgst 3–5 minūtes. Pēc tam grupas dalībnieki pārvietojas blakussēdētāja krēslā un turpina darbu ar idejām, pierakstot tās uz blakussēdētāja lapiņas. Maiņu var atkārtot 3–10 reizes. Kad maiņas cikls ir noslēgts, dalībnieks prezentē tās idejas, kas ir uzrakstītas kartītē, pie kuras viņš nonācis. Šī metode būs efektīva arī tad, ja tiek organizēta lielāka darba sesija, kurā vienlaikus strādā vairākas darba grupas. Tad dalībniekus var mudināt nevis mainīties vietām ar blakussēdētāju, bet pārvietoties pie blakus galdiņa.
Kāds būs rezultāts?
Relatīvi neilgā laika periodā komanda būs radījusi lielu ideju skaitu. Kad sesija ir pabeigta, dalībnieki sāk ideju izvērtēšanu vai lieto citu ideju ģenerēšanas metodi.