VIII. Piemēri

Autors: LMT

Problēma: 

Uliha un Robežu ielas krustojumā Liepājā pēdējos četros gados ir notikušas piecas smagas avārijas (viens negadījums ar letālām sekām sarkanās gaismas signāla neievērošanas dēļ). 2019. gadā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā, kuros cietuši cilvēki, 7% to cēlonis ir bijusi regulējamu krustojumu pārbraukšanas noteikumu neievērošana.

Rezultāts: 

Lai uzlabotu satiksmes uzraudzību un rūpētos par liepājnieku drošību, LMT sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību un Valsts policiju 2019. gada rudenī Uliha un Robežu ielas krustojumā luksoforam uzstādīja viedo risinājumu. Tā pamatā ir videokamera, kas nolasa un fiksē automašīnas numuru, ja tā šķērsojusi krustojumu brīdī, kad degusi sarkanā gaisma. Šī sistēma izmanto datorredzes tehnoloģijas, kas analizē video reālajā laikā un spēj precīzi noteikt, kad auto šķērsojis apstāšanās līniju un krustojumu, degot sarkanajai gaismai. Viedais risinājums fiksē vidēji 400 pārkāpumu katru mēnesi (apmēram 15 gadījumu dienā). 

Dizaina process

Izpētē tika secināts, ka liela daļa tirgoto risinājumu, kas fiksē ātruma pārkāpumus, nepiedāvā vienkāršu ātruma nolasīšanas ierīču uzstādīšanu bez papildu izbūves un integrācijas infrastruktūrā. To uzstādīšana parasti ir sarežģīta un laikietilpīga. Nepilnīga ir arī esošo radaru pārkāpumu fiksēšanas iespēja – visbiežāk ierīces fiksē pārkāpumu noteiktā vietā, nevis nodrošina vidējo ātruma kontroli uz ceļa, un tas neveicina jēgpilnu paradumu maiņu, bet rada vēlmi izvairīties no noteiktiem satiksmes punktiem. Lai pilnīgi apzinātu problēmu, autori izvirzīja vairākas lietotāju mērķa grupas un ar tām veica padziļinātas intervijas. Intervēti tika Liepājas pašvaldības pārstāvji, Valsts policijas pārstāvji, automobiļu vadītāji, kā arī ceļu policijas pārstāvji, kuri mijiedarbosies ar produkta digitālo saskarni un apstrādās pārkāpuma datus. Ar intervijām bija iespējams gan detalizēti apzināt lietotāju vajadzības, gan noteikt papildu izaicinājumus, ko nākotnē varētu risināt ar līdzīgu tehnoloģiju un ierīču palīdzību. Papildu izpēte bija nepieciešama arī, lai veiktu likumdošanas procesu analīzi Latvijā un domājot par eksporta iespējām. 

Pēc lietotāju vajadzību apzināšanas un problēmu definēšanas komanda pārgāja pie ideju izstrādes un to prototipēšanas. Tika definēti svarīgākie uzdevumi viedās kameras funkcionalitātei: 1) kamerai ir jāspēj nolasīt datus patstāvīgi; 2) tai nav jābūt savienotai ar luksofora vadības sistēmu un ir jābūt izvietojamai uz jebkura luksofora; 3) tai ir jānolasa un jāatpazīst gaismas signāls luksoforā, jāfiksē auto kustība, kā arī automašīnas numurzīme, kas tiek saglabāta sistēmā, lai nodrošinātu neapstrīdamu pārkāpuma fiksēšanu.

Viedajam risinājumam autori izstrādāja vairākus atšķirīgas precizitātes prototipus. Kā pirmais prototips tika izstrādāts skaidrojošais materiāls 3D video formātā, kas testēts ar potenciālajiem klientiem par sistēmas lietošanu un produkta koncepciju kopumā. Kad autoru komanda guva apstiprinājumu, ka risinājuma koncepcija būs lietotājiem atbilstīga, tapa vienkāršots ierīces prototips, kas ietvēra tikai svarīgākās tās funkcijas un tika testēts slēgtā trasē, lai pārbaudītu, vai ideja un tehnoloģija ir darboties spējīga.

Nākamais prototipēšanas un testēšanas posms tika veikts Liepājā. Pēc testa mērījumu nolasīšanas tas tika aizstāts ar augstas precizitātes prototipu Liepājā, kā arī papildu prototipu Rīgā. Tika testēta ne vien ierīces darbība, bet arī produkta digitālā saskarne. Šajos testos piedalījās policijas darbinieki, pašvaldības pārstāvji, kā arī LMT tehniskā departamenta kolēģi.  

Viedā risinājuma veidotāji paredz, ka nākotnē šī tehnoloģija varētu tikt izmantota ne tikai pārkāpumu fiksēšanai krustojumos, bet arī pārkāpumu identificēšanai sabiedriskā transporta joslās, kā arī transporta plūsmu analītikai pilsētā, viedo krustojuma vadībai u. c. pakalpojumiem.