I. Ideju izstrāde

Sākot ideju ģenerēšanu, komanda koncentrējas uz kvantitāti, nevis kvalitāti. Šajā ideju izstrādes posmā tiek izmantots diverģentās domāšanas princips (divergent thinking) – domāšanas veids, kur no viena sākuma punkta domas attīstās dažādos virzienos, meklējot daudzas idejas vai risinājumus (apzinoties, ka nepastāv kāda vienīgā pareizā atbilde).

Sākot ideju ģenerēšanu, komanda koncentrējas uz kvantitāti, nevis kvalitāti.

Koncentrēšanās uz kvantitāti šajā dizaina posmā palīdz komandā atraisīt radošumu. Sākot ar šķietami pašsaprotamiem ierosinājumiem un lietojot daudzveidīgas ideju ģenerēšanas metodes, tas ļauj nonākt līdz patiesi inovatīvām iecerēm un piedāvājumiem. Ātrs ideju izstrādes veids, komandai strādājot grupā, veicina demokrātisku un dinamisku sadarbību, kā arī kolektīvu atbildību par idejām, kas tiek izstrādātas un izvēlētas turpmākajai attīstības gaitai. Koncentrēšanās uz kvantitāti attīsta arī prasmi atteikties no mazāk perspektīvām idejām. Tā ir vērtīga iemaņa, jo savām idejām mēs mēdzam pieķerties tik ļoti, ka kļūstam subjektīvi un aizmirstam par lietotāja vajadzībām.

Pēc ideju ģenerēšanas notiek to analīze un izvērtēšana. Pretēji ģenerēšanai, kur nozīmīga ir kvantitāte un diverģentā domāšana, šajā posmā tiek lietota konverģentā domāšana. Cilvēki šajā domāšanas procesā ir koncentrēti, lai atrastu loģiskāko, piemērotāko atbildi uz konkrēto jautājumu vai problēmu. Izvērtējot sagatavotās idejas pēc noteiktiem kritērijiem, komandas uzdevums ir atlasīt labākās, kas pēc tam tiks prototipētas un testētas. Gan ideju ģenerēšanas, gan izvērtēšanas posms paiet ātri un dinamiski, paredzot, ka idejām, kas tiks izvēlētas izstrādei, nav jābūt galīgām vai universāli nekļūdīgām. To uzlabošana vēl turpināsies.

Izvērtējot sagatavotās idejas pēc noteiktiem kritērijiem, komandas uzdevums ir atlasīt labākās.
 

Tāpat kā vairums citu dizaina domāšanas procesu, arī ideju ģenerēšana tiek veikta, strādājot komandā. Jo daudzveidīgāka un vairāk starpdisciplināra būs darba grupa, jo produktīvāks būs rezultāts. Ideju ģenerēšanā ir ieteicams iesaistīt arī tos profesionāļus, kuri būs atbildīgi par idejas ieviešanu. Piemēram, ja tiek radītas idejas digitāla produkta uzlabošanai, programmētājs un produkta ieviešanas vadītājs ideju izstrādē ne tikai sniegs vērtīgu atbalstu, pārzinot ieviešanas procesus, bet arī turpmākajā darbā nodrošinās maksimāli efektīvu to realizāciju. Ideju izstrāde ir radoša un demokrātiska, tādēļ ir jānodrošina komfortabla un neformāla vide, kurā sesijas dalībnieki jutīsies droši paust savu viedokli.

Ideju ģenerēšanā ir ieteicams iesaistīt arī tos profesionāļus, kuri būs atbildīgi par idejas ieviešanu.

Lai ideju ģenerēšana notiktu efektīvi, ir svarīgi, lai komanda būtu sagatavojusi ar datiem pamatotu un rūpīgi izsvērtu dizaina izaicinājumu, kas vienlaikus ir gan pietiekami plašs, gan arī fokusēts. Tā formulēšana ierasti notiek problēmas definēšanas posmā. Ja tas nav paveikts, dinamiskais ideju ģenerēšanas process ar „uzsvaru” uz kvantitāti nedos gaidītos rezultātus, būs haotisks un neproduktīvs. Lielāka mēroga dizaina izaicinājumus ir vēlams papildus strukturēt mazākos un vairāk fokusētos problēmvirzienos, izmantojot „Kā mēs varētu…?” jautājuma principu. Papildus formulētam izaicinājumam ideju ģenerēšanas telpā ir vērts dalībniekiem ērtā un pieejamā veidā izkārtot izpētes apkopojumus, svarīgākos faktus un lietotāju citātus. Tas rosinās empātiju un palīdzēs ideju izstrādē.

Ideju ģenerēšanā jāizmanto vairākas metodes, savstarpēji papildinot dažādus paņēmienus. Pirms ideju izstrādes svarīgi ir arī noteikt, kādi rādītāji apliecinās, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts un no ģenerēšanas var pāriet pie ieceru izvērtēšanas. Tāpat kā tas ir izpētes procesā, lietojot kvalitatīvās pētniecības metodes, piemēram, veicot intervijas, process tuvojas noslēgumam tad, kad sacītais atkārtojas un pierāda jau paustās patiesības. Procesa beigās ieceres tiek izvērtētas pēc noteiktiem kritērijiem, atlasot tik ideju, cik daudz turpmākajā darbā būs iespējams prototipēt.

Būtiski apzināties, ka ideju izstrādē (to ģenerēšanā un izvērtēšanā) tiek lietoti atšķirīgi domāšanas paņēmieni un nereti sesijas dalībniekiem ir grūti tūlītēji pārslēgties no diverģentā ideju radīšanas procesa uz konverģento izvērtēšanas daļu. Pārejai ir jānotiek pakāpeniski, reflektējot par jau paveikto, papildinot to ar jaunām idejām un pakāpeniski sākot ideju atlasi.