I. Izpētes datu apkopošana un problēmas definēšana

Analīze un sintēze

Datu apkopošanā ievākto informāciju ir nepieciešams gan analizēt, gan sintezēt. Informācijas analīze notiek jau izpētes laikā un turpinās, datus apkopojot.

Analīze (grieķu val. analysis — ‘sadalīšana’) ir pētīšanas metode, kurā veselais domās vai faktiski tiek sadalīts sastāvdaļās un tiek apskatītas šīs atsevišķās daļas, lai pēc tam katru no šiem elementiem izzinātu atsevišķi kā sadalītā veselā daļu. Proti, izpētes laikā dizaina komandas uzdevums ir izzināt pakalpojumus, lietotāju mijiedarbības ar produktiem, sistēmas un procesus, sadalot tos mazākos procesa posmos. Lai veiktu novērošanas procesu interviju ar lietotāju par kādu noteiktu pieredzi, pētniekam ir jāsaprot, kādi procesi un mijiedarbības to veido. Piemēram, ja pētīta tiek apmeklētāja pieredze muzejā, šī pieredze var ietvert informācijas atrašanu par muzeju, biļetes iegādi, noteiktu ekspozīciju apmeklēšanu, mijiedarbību ar eksponātiem un atgriezeniskās saites sniegšanu. Katrā no šiem procesa posmiem lietotājs saskarsies ar noteiktiem fiziskiem vai digitāliem saskarsmes punktiem, un analīze ļauj šo lietotāja pieredzi sadalīt mazākos elementos, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par to un saprastu, kuri procesa posmi vai mijiedarbības punkti rada lietotājam lielākās problēmas. 

Analīze (grieķu val. analysis — ‘sadalīšana’) ir pētīšanas metode, kurā veselais domās vai faktiski tiek sadalīts sastāvdaļās un tiek apskatītas šīs atsevišķās daļas.

Informācijas analīze un strukturēšana turpinās arī datu apkopošanas laikā, taču atšķirībā no izpētes šajā posmā ir svarīgi ne tikai analizēt informāciju, bet arī sintezēt to. Sintēze (grieķu val. synthesis — ‘savienošana, sakārtošana’) ir pētīšanas paņēmiens, kurā atsevišķi pētāmā objekta elementi domās vai praktiskā darbībā tiek savienoti vienotā veselumā — sistēmā —, lai pētītu to kopsakaru, saites. Proti, kad process ir sadalīts mazākos gabaliņos un tie ir veiksmīgi izanalizēti, ir svarīgi atgriezties pie procesa “kopbildes” — apzināt kopsakarības un veidot idejas. Tas paredz datu organizēšanu, procesu un pieredzes vizuālu kartēšanu, radošu interpretēšanu, izpratnes veidošanu un problēmu hipotēžu formulēšanu. Dažāda veida informācijas analīzes un sintēzes paņēmieni būs aktuāli arī citos dizaina procesa posmos. 

Sintēze ir pētīšanas paņēmiens, kurā atsevišķi pētāmā objekta elementi tiek savienoti vienotā veselumā — sistēmā —, lai pētītu to kopsakaru, saites.

Izaicinājuma definēšana

Problēmas jeb izaicinājuma definēšana ir viens no svarīgākajiem dizaina domāšanas posmiem, kas tiek veikta brīdī, kad izpētes dati jau ir apkopoti, kartēti un sintezēti. Jēgpilni formulēts izaicinājums ir stabils pamats turpmākajam ideju ģenerēšanas un prototipēšanas procesam, kas palīdzēs fokusēties uz lietotāja patiesajām vajadzībām. Izaicinājumam, kas tiek formulēts, ir jābūt vērstam uz rīcību, un tas nedrīkst ietvert risinājumus. Tam ir jābūt pietiekami plašam, lai rosinātu komandu piedāvāt pēc iespējas vairāk ideju, un vienlaikus arī pietiekami fokusētam, lai būtu skaidrs, ar ko sākt. 

Jēgpilni formulēts izaicinājums ir stabils pamats turpmākajam ideju ģenerēšanas un prototipēšanas procesam.