II. Izpēte
Izpētes mērķis ir ievākt informāciju par problēmu, kas jārisina, un par lietotāju pieredzi, vajadzībām, kam tiek dizainēts risinājums. Informācija – fakti un dati, ko iegūst izpētē. Šie dati vispirms tiek savākti, tad sintezēti, interpretēti un analizēti, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kādi komandai ir radušies, sākot izpēti un tās laikā.
Izpētē gūtie dati ir iedalāmi divās grupās. Pirmā grupa ir neapstrādāti dati. Tie ir dažādi dati un fakti, ko iegūst izpētē; komanda tos nav interpretējusi. Piemēram, statistika par noteiktu jomu, fotofiksācijas no novērojumu vietas vai neapstrādāti interviju audio ieraksti vai to satura atšifrējums. Otra datu grupa ir interpretētie dati, kas ataino komandas skaidrojumu un interpretāciju. Šie dati iezīmē dizaineru atrastās kopsakarības un tematiskos virzienus, kas redzami savāktajā informācijā.
Dizaina procesā izmanto gan kvantitatīvas (aptaujas, statistikas dati u. c.), gan kvalitatīvas pētniecības metodes (novērojumi, intervijas, dienasgrāmatu studijas u. c.). Atšķirībā no citām jomām dizaina izpētē īpaša vērība tiek pievērsta kvalitatīvajām metodēm (plašāk sk. metožu apraksta sadaļā). Kvantitatīvās metodes palīdzēs rast atbildes uz jautājumiem „kas?” un „kā?”, kvalitatīvās metodes ļaus atbildēt uz jautājumu „kāpēc?” un apzināt iesaistīto motivāciju.
Komanda var sākt izpēti, iepriekš neizvirzot hipotēzes (pieņēmumus), lai ievāktu lielu datu apjomu, izzināt lietotāju viedokli, iedvesmoties no līdzīgu produktu vai pakalpojumu risinājumiem un tikai tad formulēt hipotēzes. Var to darīt arī otrādi – vispirms izvirzīt pieņēmumus, kurus izpētē mērķtiecīgi pārbaudīt. Izpētes gaita būs atkarīga arī no tā, vai tiek pētīts jau eksistējošs produkts, pakalpojums vai veidots pilnīgi jauns. Esošu risinājumu gadījumā izpētē būs jānovēro vai jāintervē lietotāji un citi mijiedarbībā ar vidi, produktu vai pakalpojumu, kas tiek pārveidots, iesaistītie. Savukārt jaunu risinājumu izstrādē tiek izmantotas tās pašas izpētes metodes, taču, tā kā produkts vai pakalpojums vēl nav izstrādāts, lietotāja saskarsme ar potenciālo risinājumu šajā gadījumā vairāk tiks analizēta prototipēšanas posmā.
Vispirms izpēte rūpīgi jāizplāno – jānosaka izpētes mērogs, jāizvēlas piemērotākās izpētes metodes, jāveic priekšizpēte un jāizzina esošie materiāli un pētījumi. Jānosaka arī, ar cik daudziem, kur un kādiem cilvēkiem (respondentiem) notiks mijiedarbība, lietojot dažādas izpētes tehnikas.
Sākot izpēti, pētnieku izpratne par jautājumu būs ierobežota, tādēļ procesa sākumā formulētie jautājumi būs plaši un vispārīgi. Turpmāk komandai būs atkal un atkal jāpārskata izpētes jautājumi, padarot tos precīzākus.
Izpētes kvalitāte būs atkarīga arī no tā, cik precīzi un jēgpilni komanda būs definējusi izpētes mērķauditoriju (izvēlējusies cilvēkus, kas piedalīsies intervijās, koprades sesijās, citās aktivitātēs). Uzmanības centrā vienmēr būs esošais, bijušais vai potenciālais produkta vai pakalpojuma lietotājs. Kad lietotāja pieredze ir izpētīta, izpētes mērogu var paplašināt, aicinot līdzdarboties arī pakalpojumu sniedzējus vai ekspertus.
Dizaina izpētē tiek izmantotas kvalitatīvās auditorijas izpētes metodes. Auditorijas atlase var notikt dažādos veidos: ļaujot interesentiem uz izpētes sesijām pieteikties pašiem; izmantojot „sniega bumbas” metodi – cilvēki tiek uzaicināti, izmantojot citu personu ieteikumus; mēģinot atrast pēc iespējas dažādus respondentus, ņemot vērā noteiktus kritērijus, u. c. Uzrunājot respondentus, būtiski ir aicināt ne tikai „vidēji statistisko” lietotāju – nevar aizmirst arī par tādiem lietotājiem, kuri produktu (pakalpojumu) nav lietojuši nekad, un tādiem, kuri to izmanto daudz biežāk nekā citi. Tas ļaus atklāt interesantus faktus un izvirzīt vērtīgus pieņēmumus.
Izpētes sesiju skaits būs atkarīgs no tā, cik ātri lietotāju sniegtajā informācijā parādīsies kopsakarības un atklāsies svarīgas problēmtēmas. Piemēram, veicot intervijas, to skaits būs pietiekams tad, kad sāks atkārtoties līdzšinējās sarunās paustā informācija.