VII. Metode: analoģijas
Kas tas ir?
Analoģija (domāšana analoģijās) ir spriešanas paņēmiens un metode, ar kuras palīdzību zināšanas par viena priekšmeta, parādības pazīmēm tiek iegūtas uz tā pamata, ka ir zināms, ka šim priekšmetam, parādībai ir līdzība ar citiem. Dizaina procesā analoģiju lietojums palīdz veidot skaidrāku izpratni par sarežģītām problēmām, salīdzinot tās ar pazīstamām un vieglāk saprotamām sistēmām, procesiem vai produktiem. Šis process veicina empātiju, palīdz radīt jaunas, asprātīgas idejas un rast iedvesmu jauniem attīstības virzieniem.
Kas man ir jādara?
Darbs norisinās grupā (4–7 cilvēki); ja iesaistīto ir vairāk, jāizveido vairākas komandas. Darba gaita ir jāvada, un to var darīt neitrāls moderators vai arī katrā komandā izvēlēts līderis.
Ideju ģenerēšanas sesija sākas ar dizaina izaicinājuma prezentēšanu – darba grupai ir skaidri jāzina mērķis un izpētē un datu apkopojumā gūtie rezultāti. Kad komanda ir izzinājusi problēmu, tās uzdevums ir mēģināt saistīt to ar līdzīgu pieredzi, produktiem vai pakalpojumiem citā jomā. Lai atvieglotu darbu, dalībniekus var vispirms mudināt uzskaitīt dažādus produkta vai pakalpojuma aspektus vai sadalīt pētīto procesu mazākos soļos, par pamatu ņemot iepriekš sagatavotu lietotāja pieredzes karti.
Piemēram, ja uzdevums ir uzlabot muzeja apmeklējumu, komanda var izvirzīt dažādus šī pakalpojuma aspektus, ko uzskata par svarīgākajiem lietotāja pieredzē, – biļešu iegāde tiešsaistē, gaidīšana rindā, virzienu noteikšana ekspozīcijā u. c.
Tad darba grupai ir jānāk klajā ar pakalpojumiem, kuros ir viens vai vairāki minētie procesa aspekti, ko komanda uzskatīja par būtiskiem. Analoģijas var tikt meklētas dažādās jomās. Komanda var salīdzināt pieredzi muzejā ar koncerta, bibliotēkas vai teātra apmeklējumu, bet var domāt arī, piemēram, par biļešu iegādi un navigāciju lidostā, pieteikšanos vai gaidīšanu rindā pie ārsta. Ja teātris vai koncerts būs relatīvi tuva analoģija, tad ārsta vai lidostas apmeklējums jau ir gana tāls salīdzinājums. Tuvās analoģijas ir vieglāk izdomāt, taču to izpēte nedos tik daudz jaunu ideju, savukārt tālo analoģiju rašanai nepieciešama lielāka piepūle un izdoma, bet tās palīdz veikt radošus un inovatīvus atklājumus. Analoģiju ģenerēšana var notikt, izmantojot „prāta vētras” vai „Brainwriting” metodes principu.
Kad grupa ir sagatavojusi analoģiju sarakstu, tās uzdevums ir izpētīt, kā noteikti izaicinājumi tiek risināti šajos pakalpojumos vai produktos. Grupa var sagatavot ideju sarakstu, izveidot domu karti vai vizuālu kolāžu un secīgi analizēt, ko no iekļautā tā varētu adoptēt aktuālā dizaina izaicinājuma risināšanai.
Kāds būs rezultāts?
Analoģiju izstrāde palīdzēs izstrādāt radošas, nereti inovatīvas idejas (analizējot tikai vienu konkrētu produktu vai pakalpojumu, komandai tās varētu neienākt prātā).