VIII. Metode: ideju grupēšana un balsošana par tām
Kas tā ir?
Ideju strukturēšana un izvērtēšana tiek veikta, lietojot konverģento domāšanas pieeju, kas ir pretēja ideju ģenerēšanas posmā izmantotajai diverģentajai domāšanai. Ja ideju ģenerēšanas mērķis bija radīt pēc iespējas vairāk dažādu ideju, koncentrējoties uz kvantitāti, tad, sākot izvērtēšanu, mērķis ir nonākt pie vienas idejas vai ideju grupas, kas tiks prototipēta. Populārākais un vienkāršākais veids, kā izvērtēt daudzās idejas, ir sagrupēt tās, izmantojot afinitātes diagrammas principu, un tad nobalsot par, komandasprāt, labāko ieceri. Šī tehnika tiek lietota, kad ideju ģenerēšana ir pabeigta (ir tikušas lietotas vairākas ideju ģenerēšanas metodes, un idejas sāk atkārtoties).
Kas man ir jādara?
Ideju grupēšana tiek veikta, izmantojot post-it līmlapiņas. Visērtāk līmlapiņas ir izmantot arī ideju ģenerēšanas sesijā. Taču, ja iepriekš, ģenerējot idejas, ir tikusi izmantota tāfele vai kāds cits pieraksta veids, tad pirms ideju grupēšanas tās visas ir jāpārraksta uz līmlapiņām – viena ideja uz vienas līmlapiņas. Ja darbs notiek tiešsaistē, var izmantot vizuālās koprades platformas, piemēram, „Miro” vai „Mural”. Tāpat kā ideju ģenerēšanas sesijās, arī šai ir nepieciešams viens grupas izvirzīts līderis jeb procesa vadītājs.
Darba grupas uzdevums ir sagrupēt visas idejas tematiskajās grupās. Vispirms komanda izvēlas vienu līmlapiņu un nosaka, kādai ideju grupai tā varētu būt piederīga. Tad ņem nākamo lapiņu un analizē, vai tā var tikt iekļauta pirmajā grupā vai arī ir jārada jauna ideju grupa. Šādi tiek izskatītas visas idejas un komanda būs ieguvusi 3–10 ideju grupas. Kad idejas ir sagrupētas, ar marķieri vai citas krāsas līmlapiņu līdzās lapiņu klasterim ir jāuzraksta konkrētās grupas nosaukums.
Amelie Mourichon (Unsplash)
Pēc tam notiek balsojums par idejām. Katram dalībniekam tiek piešķirtas vairākas balsis (parasti trīs). Dalībnieki balso, izmantojot punktiņu uzlīmes vai vienkārši uzliekot punktu ar marķieri uz noteiktas līmlapiņas. Atkarībā no preferencēm dalībnieks var izvēlēties, vai atdot visas trīs balsis par vienu ideju vai, piemēram, uzlīmēt tās uz trīs dažādām ideju lapiņām. Var izmantot arī dažādas krāsas uzlīmes, piemēram, ar zaļajām balsot par idejām, kuras ļoti patīk, sarkanajām — kuras nepatīk. Balsošana tiek veikta nesarunājoties un neietekmējoties no citu komandas locekļu viedokļa. Par uzvarētāju kļūst ideja, kas ieguvusi visvairāk pozitīvu balsu.
Ja idejas tiek izstrādātas uzņēmumā, tad alternatīva klasiskajai balsošanai par idejām ar uzlīmēm var būt balsošana ar „naudu”. Katram dalībniekam tiek piešķirti 100 spēļu eiro, sadalīti 10 eiro banknotēs (paštaisītas krāsainas papīra kartītes ar noteiktu skaitļa apzīmējumu būs piemērotas). Uzdevums ir investēt idejās, kuras viņi uzskata par dzīvotspējīgākajām, domājot gan par to, kuras idejas ir jēgpilnas no lietotāju perspektīvas, gan to, kuras idejas spēs sniegt finansiālu ieguvumu. Darbinieks var investēt 10 idejās, katrai atvēlot 10 eiro, bet var arī atbalstīt vienu ideju ar visu summu. Uzvar tā ideja, kas ir saņēmusi lielākās investīcijas. Ja pirmajā „raundā” nav viena acīmredzama uzvarētāja, tad tiek organizēts otrs balsošanas raunds, izmantojot jau lielāka nomināla „banknotes” (četras 25 eiro banknotes vai divas 50 eiro banknotes). Idejas ir vēlams rakstīt uz liela izmēra līmlapiņām. Var arī izmantot katrai idejai A4 papīru, novietot to uz horizontālas plaknes, lai dalībniekiem būtu ērti izvietot „banknotes”.
Kāds būs rezultāts?
Ideju grupēšana, izmantojot afinitātes diagrammu, ļauj sistematizēt lielu datu apjomu pārskatāmā veidā, atvieglojot turpmāko darbu. Balsošana ir paņēmiens, kas ļauj lēmumu pieņemt dinamiski, taču demokrātiski un iekļaujoši. Lai arī sākotnēji var šķist, ka šāds lēmumu pieņemšanas veids ir pārlieku straujš, tas būtībā ir tikai noslēdzošais process, jo, ģenerējot un prezentējot viens otram idejas, komandas locekļiem pakāpeniski radīsies viedoklis par katru no idejām.