III. Metode: interviju kodēšana
Daļēji strukturētas intervijas ar lietotājiem un citiem iesaistītajiem ir viena no biežāk lietotajām kvalitatīvās pētniecības metodēm dizainā. Lai intervijas tiktu veiktas jēgpilni, ir svarīgi ne tikai tām rūpīgi sagatavoties un tās prasmīgi vadīt, bet arī efektīvi un pārskatāmi apkopot tajās pausto informāciju. Intervijas apkopošanu ir vēlams veikt, cik iespējams ātri pēc tās norises, jo tas palīdzēs atcerēties sarunā paustās nianses.
Apkopošanai ir vairākas daļas.
Iepazīšanās ar datiem, intervijas transkribēšana. Iepriekš saskaņojot ar pētījuma dalībnieku, intervijas sarunu ir vēlams ierakstīt. Visbiežāk ieraksts tiek veikts audio veidā, retāk — videoformātā. Sarunas ieraksts būs ļoti noderīgs intervijas apstrādē, kā arī gadījumā, ja intervijā piedalās tikai viens pētnieks, intervijas vadītājam būs iespējams primāri koncentrēties uz sarunu, nevis piezīmju veikšanu. Kad intervija ir notikusi, datu apstrāde sākas ar piezīmju apkopošanu un intervijas audioieraksta noklausīšanos. Klausoties ierakstu, ir jāveic intervijas transkribēšana — atzīmējot svarīgākos faktus tēžu un citātu veidā vai atšifrējot svarīgākos intervijas brīžus, retāk — atšifrējot visu sarunu pilnībā.
Kodu noteikšana. Līdztekus šifrēšanai vai tad, kad intervija vai svarīgākās tās daļas ir atšifrētas, sarunas saturu ir jāsāk kodēt – jāpievieno intervijā paustajai informācijai tēmturi (kodi). Kodu mērķis ir īsi, kodolīgi paskaidrot, kas noteiktā intervijas brīdī ir ticis sacīts. Kods ir tiešs apraksts par sarunā pausto informāciju, nevis dizainera interpretācija par to. Tas palīdz lielajā informācijas apjomā strukturēt pirmās tematiskās grupas. Kodu saturs būs atkarīgs no pētījuma mērķa un mēroga. Vienai intervijas daļai var būt noteikts vairāk nekā viens kods. Piemēram, šajā intervijas izvilkumā atkarībā no pētījuma izvilkuma būtu definējami vairāki kodi.
Piemēram, ja fokusā ir tehniskie aspekti, tad atbilstīgs būs kods „balss atpazīšanas funkcija”, ja nozīmīgs būtu salīdzinājums starp ierīcēm, tad „viedtālrunis” vai „dators”, ja konfidencialitātes aspekti — „datu drošība”.
Kodēšana var notikt gan digitāli, gan fiziski — izdrukājot interviju atšifrējumu tekstus. Ja process notiek digitāli, ir iespējams izmantot gan tam īpaši paredzētu programmatūru, gan strādāt jebkurā teksta redaktorā, atzīmējot tēmturus tekstā ar to iezīmēšanu noteiktā krāsā vai, piemēram, izmantojot komentēšanas funkciju. Ja intervijas teksts tiek izdrukāts, tad tās intervijas daļas, uz kurām ir attiecināti vairāki kodi, ir jānokopē.
Tālāk interviju apkopošana notiek afinitātes diagrammas veidā, kas neapstrādātos tiešos datus palīdzēs interpretēt un pārvērst problēmtēmās.