Kas man jādara? 

Intervija būs efektīvāka, ja divi pētnieki intervēs vienu respondentu. Viens pētnieks vada interviju – uztur komunikāciju ar lietotāju un uzdod jautājumus –, otrs fiksē intervējamā sacīto, kā arī pievērš uzmanību viņa ķermeņa valodai, žestiem un videi, kurā intervija notiek. Sarunu ir lietderīgi ierakstīt, to iepriekš saskaņojot ar intervējamo. Tas palīdzēs atcerēties sarunā nefiksētās detaļas, kā arī ļaus pārējiem komandas dalībniekiem, kuri nav piedalījušies sarunā, gūt labāku priekšstatu par to. Saistošas vizuālās detaļas var lūgt atļauju nofotografēt. Ja intervētājs strādā viens, sarunas audioieraksts ir obligāts, jo intervijā pētniekam ir maksimāla uzmanība jāpievērš sarunbiedram, nevis piezīmēm. Viņš var atzīmēt svarīgāko teksta veidā uzreiz pēc sarunas, kā arī veikt apkopojumu, atkārtoti noklausoties sarunu ierakstā. 

Gatavošanās intervijai sākas ar respondentu uzrunāšanu. Ir jāizveido intervijas plāns, pēc kura tiks vadīta saruna. Intervijai nevajadzētu būt ilgākai par vienu stundu.

Pirms izjautāšanas intervētājam ir jāinformē par izpētes mērķiem, kā arī to, kā viņa sniegtie dati tiks izmantoti. Ievadā var uzdot vispārīgākus jautājumus un tad pāriet pie tēmas par konkrētu produktu vai pakalpojumu, noskaidrot lietotāja pieredzi, motivāciju un būtiskākās problēmas. Intervijā vēlams uzdot atvērta tipa jautājumus un izvairīties no jautājumu formulējumiem, kas lietotājam saka priekšā vēlamo atbildi. 

 Lai atklātu pēc iespējas vairāk datu par lietotāju patiesajām problēmām un motivāciju, intervijās ir vērts izmantot metodi „5 kāpēc” – lietotājam atbildot uz jautājumiem, pētnieks turpina izzināt tēmu, piecas reizes uzdodot jautājumu „kāpēc?”. Tas palīdzēs noskaidrot problēmu patiesos cēloņus. 

Kad intervijas ar lietotājiem ir pietiekamā skaitā (katra nākamā intervija sāk apstiprināt līdzšinējā sarunā pausto), komanda var palielināt pētījuma mērogu un dažas padziļinātas intervijas veikt arī ar pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem vai nozaru ekspertiem.