VII. Metode: pakalpojuma simulācijas

Kas tās ir?

Tā kā pakalpojums ir noteiktu procesu kopums, nereti tā izstrādē tiek izmantoti ne tikai mijiedarbības punktu prototipi (priekšmeti, digitāli risinājumi, telpas u. c.), bet prototipēta tiek arī tā norise. Pakalpojumu simulācijas ir metožu kopums, kas tiek izmantotas, pakalpojumu simulējot darbībā, lai eksperimentētu un rastu iedvesmu dažādiem uzlabojumiem. Tas ir strukturēts process, kurā darbojas visa komanda un pēta dažādus pakalpojuma mijiedarbības scenārijus, izmantojot savu ķermeni, balsi un apkārt esošo telpu. Šī prototipēšanas sesija var tikt veikta tad, kad jau ir izstrādāta un testēta storyboard karte vai, piemēram, izstrādāti telpiski vides modeļi.

Pakalpojumu simulācijas ir metožu kopums, kas tiek izmantotas, pakalpojumu simulējot darbībā.
Attēls: Service Design Lab Singapore

Attēls: Service Design Lab Singapore

 

Kas man ir jādara?

Pirms prototipa izstrādes komanda vienojas par prototipēšanas mērķiem un izveido jautājumu sarakstu, uz kuriem prototipēšanas laikā vēlas iegūt atbildes. Jāvienojas par prototipa mērogu – vai simulēts tiks viss pakalpojums no tā sākuma līdz beigām vai tikai kāda tā daļa? Cik detalizēta būs simulācija? Par prototipu pamatu var tikt izmantota hipotētiska nākotnes lietotāja pieredzes karte vai storyboard karte.

Prototipēšanas sesijai ir nepieciešams viens vadītājs, kurš pārrauga procesa virzību un vada to. Lai pakalpojumu simulācija būtu veiksmīga, ir jāierīko ērta un plaša telpa, kurā būtu iespējams pakalpojumu imitēt maksimāli pietuvināti realitātei. Dalībnieki strādā kopā, vienā grupā ir 4 līdz 7 dalībnieki.

Katra grupa izspēlei sagatavo vienu pakalpojuma sniegšanas un lietošanas scenāriju. Grupai tiek dots sagatavošanās laiks (dažas minūtes), lai pārdomātu, ko tā simulācijas laikā vēlas atainot, un sadalītu lomas.

Simulācija notiek trīs posmos. Pirmajā posmā katra komanda izspēlē savu simulāciju, kurā tiek attēlots viens noteikts pakalpojuma scenārijs. Scenārijs ir jādemonstrē pilnībā, no sākuma līdz beigām, atainojot arī tādas lietotāja darbības kā, piemēram, ieiešanu telpā. Kamēr viena komanda izspēlē scenāriju, pārējie dalībnieki ir skatītāji. Simulācijas laikā skatītāji uzmanīgi vēro notiekošo un nedrīkst komentēt uzvedumu. Katras simulācijas beigās dalībnieki aplaudē.

Pirmajā posmā katra komanda izspēlē savu simulāciju, kurā tiek attēlots viens noteikts pakalpojuma scenārijs.

Kad visi komandu scenāriji ir izspēlēti, sākas to analīze. Dalībnieki izvēlas, kurš scenārijs tiek analizēts pirmais, un komanda sāk tā atkārtotu izspēli. Skatītāju uzdevums ir katru reizi, kad viņi lomu spēles laikā pamana kaut ko interesantu, saukt „stop!”. Tie var būt skatītāju pamanīti lieki pakalpojuma soļi, lietotājam neērtas rīcības vai jebkas cits, ko skatītāji uzskata par diskusijas vērtu. Šādas skatītāju rosinātas pauzes viena scenārija izspēles laikā var būt ļoti daudzas un atkārtoties ik pēc dažām sekundēm. Vadītāja uzdevums ir virzīt šo procesu, papildus apstādinot simulāciju un uzdodot uzvedinošus jautājumus. Šī posma mērķis ir padziļināti izprast procesu un iesaistīto personu pieredzi un motivāciju. Kad dalībnieki vai vadītājs aptur simulāciju un uzdod jautājumus, notiek īsa diskusija, pēc kuras simulācija turpinās. Nav nepieciešams atkārtoti veikt darbības vai labot tās. Katras simulācijas beigās dalībnieki aplaudē.

Mērķis ir padziļināti izprast procesu un iesaistīto personu pieredzi un motivāciju.

Trešajā posmā komanda koncentrējas uz uzlabojumiem un iterācijām. Katra komanda pēc kārtas atkal sāk scenārija izspēli, un šoreiz skatītāji ir aicināti saukt „stop!” tad, kad viņiem padomā ir kāds konkrēts ierosinājums procesa uzlabošanai. Skatītāja uzdevums ir nevis paskaidrot ieteikumu ar vārdiem, bet īslaicīgi ieņemt vietu uz „skatuves” un demonstrēt to darbībā. Vienu apstāšanās reizi ir ieteicams veltīt vienam konkrētam priekšlikumam (alternatīvai). Kad brīvprātīgais skatītājs ir demonstrējis savu priekšlikumu, vadītājs dod vārdu pārējiem skatītājiem un arī komandas dalībniekiem, kuri lemj, vai priekšlikumu ir vērts saglabāt. Katras simulācijas beigās dalībnieki aplaudē.

Trešajā posmā komanda koncentrējas uz uzlabojumiem.

Pēc katra posma komandām ir jādod laiks pašrefleksijai. Ir svarīgi apkopot paustās idejas un vienoties, kuri ieteikumi tiek saglabāti. Visefektīvāk ir izmantot iepriekš sagatavotu nākotnes lietotāja pieredzes karti. Katrā tās solī komanda var atzīmēt izmaiņas un vienoties par scenārija gala versiju. Simulāciju izspēlē, jo sevišķi to pēdējā posmā, ir ieteicams veikt fotofiksācijas vai ierakstīt video.

Kāds būs rezultāts?

Prototipēšanas noslēgumā komanda būs ieguvusi ideju un uzlabojumu sarakstu. Šīs prototipēšanas metodes pamatmērķis ir ideju attīstīšana komandā. Kad pirmais posms ar kolēģiem ir pabeigts, pakalpojumu simulācijas sesijas var veikt arī ar lietotājiem.

Nākamā sadaļa: