V. Metode: storyboard karte
Kas tā ir?
Storyboard (kadru plāna skice) ir metode, kas lietošanai dizaina procesā ir pārņemta no animācijas un kino industrijas. Tā palīdz uzskatāmā veidā ar attēlu palīdzību vizualizēt stāstus. Tāpat kā komikss, arī kadru plāns ir vairāku secīgu, vienu aiz otra novietotu zīmējumu (kadru) kopums, kas ataino kādu noteiktu sižetu. Dizainā storyboard paņēmiens tiek izmantots kā viens no prototipēšanas paņēmieniem. Tas ir zemas precizitātes prototips, kas ļauj vizualizēt procesus, pakalpojumus un lietotāja pieredzi, padarot to viegli uztveramu un iegaumējamu (pētījumos noskaidrots, ka stāsts cilvēku atmiņās iespiežas 22 reizes ātrāk un labāk nekā fakti).
Storyboard karte sastāv no vairākiem elementiem:
1. Stāsta varonis. Persona jeb produkta vai pakalpojuma lietotājs, kura stāsts tiks atainots kadru plānā. Par pamatu stāsta varoņa izvēlei parasti tiek izmantoti iepriekš sagatavotie lietotāja portreti.
2. Scenārijs. Storyboard karte saistīta ar noteiktu lietotāju pieredzes scenāriju, lietojot produktu vai pakalpojumu. Prototipēšanas fāzē šis scenārijs būs hipotētisks – tas atainos vēlamos nākotnes notikumus, kad ideja jau ir ieviesta un palīdz risināt lietotāja problēmas. Katrai storyboard kartei ir nosaukums – īss kopsavilkums par tajā atainoto scenāriju.
3. Vizualizācijas. Lietotāja scenārijs tiek sadalīts vairākos soļos jeb kadros. Vienā storyboard kartē parasti ir 6–8 kadri. Vizualizācijas var veidot skiču, ilustrāciju vai fotogrāfiju veidā. Tā kā storyboard ir zemas precizitātes prototips, attēliem nav jābūt detalizēti izstrādātiem, svarīgākais ir, lai skatītājs spēj saprast tajos notiekošo. Kadros attēloto procesu mērogs var būt dažāds. Var būt atainots gan pats lietotājs un vide ap viņu, gan, piemēram, ierīces saskarne, ko lietotājs izmanto. Attēli var būt papildināti ar lietotāja citātiem.
4. Paraksti. Zem kadra ir paraksts, kas skaidro attēlā atainotās darbības, vidi, ierīces, emocijas u. c. aspektus. Kadru parakstiem ir jābūt īsiem un kodolīgiem.
Kas man ir jādara?
Tāpat kā skices, arī storyboard kartes bieži tiek izstrādātas jau ideju ģenerēšanas sesiju laikā. Atšķirībā no lietotāju pieredzes kartes storyboard karte parasti koncentrējas uz šaurāku, īsāku lietotāja pieredzes posmu, kas tiks uzlabots. Šī metode palīdz komandai vienoties par konceptuālu projekta attīstības virzienu un procesa secību, bet nesniedz detalizētu atgriezenisko saiti par ļoti konkrētiem produkta vai pakalpojuma aspektiem.
Pirms prototipa izstrādes komandai ir jāvienojas par prototipēšanas mērķiem un jautājumiem, uz kuriem ar storyboard kartes palīdzību tā vēlas rast atbildes. Izmantojot iepriekš sagatavotus lietotāju portretus, komanda vienojas, kurš būs stāsta galvenais varonis, un sāk veidot storyboard scenāriju. Storyboard kartē var atainot tikai vienu lietotāju scenāriju.
Scenāriju komanda veido kopā. Tas var sākties ar aptuvenu lietotāja pieredzes uzzīmēšanu. Lai process būtu efektīvāks un ja nepieciešams, komanda var labot scenāriju vai mainīt darbību secību, kadrus vispirms var zīmēt uz līmlapiņām. Komanda diskutē par katru soli, viens vai vairāki komandas dalībnieki ilustrē, kas šajā solī notiek. Ja komandai ir grūti vienoties par scenāriju, tā vispirms var koncentrēties uz tā pirmo un pēdējo kadru. Pirmajā kadrā ir jāataino problēma, ar ko saskaras lietotājs, pēdējā – brīdis, kad problēma ir atrisināta. Kadros starp pirmo un pēdējo secīgi tiek vizualizēts tas, kā šī problēma tiek atrisināta, integrējot šajā stāstā prototipēšanai izvēlēto ideju.
Otrs veids, kā sagatavot scenāriju, ir vispirms aprakstīt katru soli un tikai tad to vizualizēt. Šis paņēmiens būs efektīvs gadījumos, ja komandas dalībnieki sākotnēji nejūtas droši par savām skicēšanas vai vizualizācijas prasmēm.
Paturot prātā stāsta varoni un ideju, ko komanda vēlas prototipēt, hipotētiskā (nākotnes) lietotāja pieredze tiek sadalīta soļos un aprakstīta. Katrs nākamais solis ar iepriekšējo tiek savienots ar bultiņu, kas parāda stāsta attīstības virzienu. Tāpat kā skicējot kadrus uz līmlapiņām, arī aprakstot soļus, komanda vispirms koncentrējas uz lietotāja problēmu un pakāpeniski nonāk pie tās atrisinājuma, izmantojot izvēlēto ideju.
Kad visi stāsta soļi ir aprakstīti, pie katra tiek pievienota norāde, kā noteiktā procesa brīdī jūtas lietotājs. Tekstu un emocijas pārvērš storyboard kartē – vienā kadrā tiek uzzīmēts vienā solī notiekošais. Kadru ilustrācijām nav jābūt rūpīgi izstrādātām. Zem katra kadra tiek pievienots īss paraksts, kas apkopo kadrā notiekošo.
Kad storyboard karte ir sagatavota, tā ir jātestē. Pirmo izmēģinājuma testu ieteicams veikt komandas iekšienē. Komanda sadala lomas. Viens dalībnieks uzņemas lietotāja (testa dalībnieka), otrs — testa vadītāja, trešais — novērotāja lomu. Testa vadītājs prezentē testa dalībniekam storyboard kartē atainoto. Testa dalībnieks uzdod jautājumus un sniedz atgriezenisko saiti, novērotājs novēro un fiksē lietotāja reakciju prezentācijas laikā, kā arī pieraksta ieteikumus. Nākamie testi tiek veikti ar reāliem lietotājiem.
Kāds būs rezultāts?
Storyboard karte ir zemas precizitātes prototips, ko ir lietderīgi izstrādāt idejas attīstības sākumposmā – ideju ģenerēšanas procesā vai uzreiz pēc tā. Karte sniegs vispārēju priekšstatu par produkta vai pakalpojuma attīstības virzienu. Turpmākajā prototipēšanas gaitā, izmantojot citas metodes, ideja iemantos lielāku detalizācijas pakāpi. Ir svarīgi, lai jau sākotnēji izvēlētais virziens būtu saskaņā ar lietotāja vajadzībām.
Darbs ar prototipu komandas dalībniekos veicinās empātiju pret lietotāju un būs teicams ideju komunikācijas instruments gan savstarpējā domapmaiņā, gan citu iesaistīto cilvēku informēšanā.